Pirmās rakstos pieminētās antīkās olimpiskās spēles. Sacensību programmā iekļauta viena sporta disciplīna - viena stadija skrējiens ( 192, 27m).
Tās norisinājās Olimpijā (Grieķija), sacensībās piedalījās brīvie grieķu vīrieši.
Romas imperators Feodosijs I aizliedza antīkās olimpiskās spēles.
1169 gadu laikā bija notikušas gandrīz 300 olimpiskās spēles.
Arheologi atklāj Olimpijas drupas.
23.jūnijā Parīzē ( Francija ), Sorbonas universitātē sanāca Starptautiskais sporta kongress. Kongresā tika vienprātīgi atbalstīta P.Kubertēna ideja rīkot mūsdienu olimpiskās spēles un izveidota Starptautiskā olimpiskā komiteja (latv.val.- SOK, angliski -International Olympic Committee, IOC). Apstiprināta Olimpiskā harta. Ievēlēts SOK prezidents Demetrius Vikelass.
I mūsdienu olimpiādes spēles Atēnās (Grieķija). 6. - 15.aprīlis. Piedalījās 245 sportisti no 14 valstīm. Sacensības notika 9 sporta veidos un 43 disciplīnās, startēja tikai vīrieši.
II olimpiādes spēles Parīzē ( Francija ).14.maijs - 28.oktobrisPiedalījās 1078 sportisti no 19 valstīm.Pirmo reizi olimpiskajās spēlēs piedalās sievietes.
III olimpiādes spēles Sentluisā (ASV).1.jūlijs - 23.novembris. Piedalījās 689 sportisti no 13 valstīm. Sievietes piedalījās tikai šaušanā ar loku.
IV olimpiādes spēles Londonā (Lielbritānija). 27.aprīlis - 31.oktobris. Piedalījās 2035 sportisti no 22 valstīm. Pirmo reizi tiek organizēta atklāšanas ceremonija, kur dalībnieki gāja vienādos tērpos un zem valsts karoga. Iekļauts futbols, arī ziemas sporta veids – daiļslidošana.
V olimpiādes spēles Stokholmā (Zviedrija).5.maijs- 27.jūlijsPiedalījās 2437 sportisti no 28 valstīm.Cariskās Krievijas komandā startēja 32 Latvijas sportisti.
Starptautiskās olimpiskās komitejas kongresā Parīzē apstiprināts olimpiskais karogs.
Spēles nenotiek, I Pasaules karš neļauj noorganizēt VI olimpiādes spēles.
VII olimpiādes spēles Antverpenē (Beļģija). 20.aprīlis - 12.septembris. Piedalījās 2607 sportisti no 29 valstīm. Latvijas sportisti izteica vēlēšanos piedalīties spēlēs, bet viņu lūgums tika noraidīts, jo Latvijā nebija dibināta Olimpiskā komiteja, jo tikai Olimpiskā komiteja deleģē savas valsts komandu uz OS. Pirmo reizi visu sportistu vārdā zvērestu nodod beļģu paukotājs Viktors Buāns. Tiek pacelts olimpiskais karogs.
23.aprīlī Rīgā tika nodibināta Latvijas Olimpiskā komiteja. Pirmais priekšsēdētājs Jānis Dikmanis
I ziemas olimpiskās spēles Šamonī (Francija). 25.janvāris - 5.februāris. Piedalījās 258 sportisti no 16 valstīm. Latvijas komandas debija OS. Mūsu valsti pārstāv 2 sportisti - Alberts Rumba (ātrslidošana) un Roberts Plūme (slēpošana).
VIII olimpiādes spēles Parīzē (Francija). 4.maijs - 27.jūlijs. Piedalījās 2972 sportisti no 44 valstīm. Latviju pārstāvēja 37 sportisti- boksā, futbolā, grieķu- romiešu cīņā, riteņbraukšanā, svarcelšanā un vieglatlētikā. Visaugstāko – 5. vietu izcīnīja svarcēlājs Jānis Leilands un cīkstonis Jānis Polis.
II ziemas olimpiskās spēles Sanktmoricā (Šveice).11. - 19.februāris. Piedalījās 464 sportisti no 25 valstīm. Latviju pārstāvēja ātrslidotājs Alberts Rumba.
IX olimpiādes spēles Amsterdamā (Nīderlande).17.maijs - 12.augusts. Piedalījās 2884 sportisti no 46 valstīm. Pirmo reizi tiek iedegta olimpiskā uguns. Latviju pārstāvēja 14 olimpieši, pirmo reizi delegācijā arī dāmas- vieglatlētikas sacensībās piedalījās sprintere Zigrīda Liepiņa un diska metēja Elfrīda Karlsone. Visaugstākais vērtējums- 4. vieta svarcēlājam Kārlim Leilandam.
III ziemas olimpiskās spēles Leikplesidā (ASV). 4. - 15.februāris. Piedalījās 252 sportisti no 17 valstīm. Līdzekļu trūkuma dēļ nepiedalās vairākas Eiropas valstis, arī Latvija.
X olimpiādes spēles Losandželosā (ASV). 30.jūlijs - 14.augusts. Piedalījās 1333 sportisti no 37 valstīm. Latviju pārstāvēja 2 olimpieši. Soļotājs Jānis Daliņš izcīna pirmo olimpisko medaļu neatkarīgai Latvijai, 50 km finišējot 2. vietā. Apbalvošanas ceremonijā pirmo reizi izmanto paaugstinājumu.
IV ziemas olimpiskās spēles Garmišā-Partenkirhenē (Vācija). 6. - 16.februāris. Piedalījās 668 sportisti no 28 valstīm. Latviju pārstāvēja 26 olimpieši – slēpošanā, hokejā, ātrslidošanā,
daiļslidošanā, kalnu slēpošanā.
XI olimpiādes spēles Berlīnē (Vācija).1. - 16.augusts. Piedalījās 3936 sportisti no 49 valstīm. Latviju pārstāvēja 24 olimpieši. Grieķu- romiešu cīņā svara kategorijā līdz 87 kg Edvīns Bietags ieguva 2. vietu, bet soļotājs Adalberts Bubenko finišēja trešais 50km distancē. Pirmo reizi pirms spēlēm notiek olimpiskās lāpas stafete. Pirmo posmu 1936. gada 20. jūlijā veica grieķis Konstantīns Kondulis.
Spēles nenotiek, II pasaules karš neļauj noorganizēt XII olimpiādes spēles Helsinkos. Ziemas olimpiskās spēles bija paredzētas Japānas pilsētā Saporo, kara dēļ tās vispirms pārcēla uz Garmišu-Partenkirheni, tad atcēla pavisam. Padomju Savienības karaspēks okupēja Baltijas valstis, un Latvija pretlikumīgi tika iekļauta PSRS sastāvā. Tika pārtraukta arī Latvijas Olimpiskās komitejas darbība.
Spēles nenotiek, II pasaules karš neļauj noorganizēt XIII olimpiādes spēles.
V ziemas olimpiskās spēles Sanktmoricā (Šveice). 30.janvāris - 8.februāris. Piedalījās 669 sportisti no 28 valstīm. Atļāva rīkot Šveicē, jo tā karā bija palikusi neitrāla un saglabājušās 1928.g. celtās sporta būves.
XIV olimpiādes spēles Londonā (Lielbritānija). 29.jūlijs - 14.augusts. Piedalījās 4092 sportisti no 59 valstīm. Latvijas sportistiem vairs nebija iespēju piedalīties olimpiskajās spēlēs. 1947. gadā Vācijā nodibinātā „Latviešu olimpiskā komiteja emigrācijā” mēģināja panākt trimdas sportistu dalību, taču SOK vadība lūgumu noraidīja.
VI ziemas olimpiskās spēles Oslo (Norvēģija).14. - 25.februāris.Piedalījās 694 sportisti no 30 valstīm. Pirmo reizi ziemas olimpiskajās spēlēs deg olimpiskā uguns.
XV olimpiādes spēles Helsinkos (Somija).19.jūlijs - 3.augusts. Piedalījās 5429 sportisti no 69 valstīm. Pirmo reizi Latvijas sportisti startēja Padomju Savienības komandas sastāvā. Sudraba medaļas izcīnīja PSRS basketbola izlase, kurā spēlēja arī Maigonis Valdmanis
VII ziemas olimpiskās spēles Kortīnā d'Ampeco (Itālija). 26.janvāris - 5.februāris. Piedalījās 820 sportisti no 32 valstīm. Pirmo reizi sportistu zvērestu nodeva sieviete.
XVI olimpiādes spēles Melburnā (Austrālija). 22.novembris - 8.decembris. Piedalījās 3337 sportisti no 67 valstīm. Piedalījās 5 Latvijas sportisti PSRS komandas sastāvā. Šķēpa metēja Inese Jaunzeme kļūst par pirmo olimpisko čempioni Latvijas sporta vēsturē, uzstādot olimpisko rekordu- 53,86m. Sudraba godalgas izcīnīja basketbolisti Jānis Krūmiņš, Valdis Muižnieks un Maigonis Valdmanis. Sudraba medaļu izcīna arī svarcēlājs Vasilijs Stepanovs.
VIII ziemas olimpiskās spēles Skvovelijā (ASV).18. - 28.februāris.Piedalījās 665 sportisti no 30 valstīm.
XVII olimpiādes spēles Romā (Itālija).25.augusts - 11.septembris. Piedalījās 5313 sportisti no 83 valstīm. Piedalījās 6 Latvijas sportisti PSRS komandas sastāvā. Basketbolisti Cēzars Ozers, Maigonis Valdmanis, Valdis Muižnieks, Jānis Krūmiņš PSRS komandas sastāvā ieguva 2. vietu. Paukotājs Bruno Habarovs izcīnīja divas bronzas godalgas. Pirmo reizi atklāšanas ceremonijā skan 1958. gadā SOK sesijā apstiprinātā olimpiskā himna. Notika arī pirmās paraolimpiskās spēles.
IX ziemas olimpiskās spēles Insbrukā (Austrija). 29.janvāris - 9.februāris. Piedalījās 1091 sportisti no 36 valstīm.
XVIII olimpiādes spēles Tokijā (Japāna).10. - 24.oktobris. Piedalījās 5133 sportisti no 93 valstīm. Piedalījās 15 Latvijas sportisti PSRS komandas sastāvā. Par olimpiskiem čempioniem kļuva volejbolisti Ivans Bugajenkovs un Staņislavs Lugailo. Olimpisko sudraba medaļas izcīnīja basketbolisti Valdis Muižnieks, Jānis Krūmiņš un Juris Kalniņš, kā arī volejboliste Astra Biltauere-Rubene, šāvējs Pāvels Seničevs un riteņbraucējs Imants Bodnieks. Bronzas godalga šķēpmetējam Jānim Lūsim un džudistam Āronam Bogoļubovam.
X ziemas olimpiskās spēles Grenoblē (Francija).6. - 18.februāris. Piedalījās 1158 sportisti no 37 valstīm. No Latvijas PSRS komandas sastāvā piedalījās tikai ātrslidotāja Lāsma Kauniste, startējot trīs distancēs, vislabāk veicās 1500 m- 5. vieta.
XIX olimpiādes spēles Mehiko (Meksika). 12. - 27.oktobris. Piedalījās 5498 sportisti no 112 valstīm. Piedalījās 11 Latvijas sportisti PSRS komandas sastāvā. Olimpiskā čempiona tituli šķēpmetējam Jānim Lūsim, volejbolistiem Ivanam Bugajenkovam un Tatjanai Veinbergai.
XI ziemas olimpiskās spēles Saporo (Japāna). 3. - 13.februāris. Piedalījās 1006 sportisti no 35 valstīm.
XX olimpiādes spēles Minhenē (Vācija). 26.augusts - 11.septembris. Piedalījās 7121 sportisti no 121 valsts. Piedalījās 4 Latvijas sportisti PSRS komandas sastāvā. Vieglatlēti Jānis Lūsis un Juris Silovs izcīnīja 2. vietu, bet peldētājs Georgijs Kuļikovs 3. vietu. Palestīniešu teroristi iekļuva olimpiskajā ciematā, nogalināja divus un sagūstīja deviņus Izraēlas olimpiskās delegācijas dalībniekus. Ķīlnieku atbrīvošanas operācijas laikā visi sagūstītie gāja bojā. Šajās spēlēs pirmo reizi bija oficiāls talismans- sunītis Valdi.
XII ziemas olimpiskās spēles Insbrukā (Austrija). 4. - 15.februāris. Piedalījās 1123 sportisti no 37 valstīm. Piedalījās 5 Latvijas sportisti PSRS komandas sastāvā.
XXI olimpiādes spēles Monreālā (Kanāda).17.jūlijs - 1.augusts.Piedalījās 6043 sportisti no 92 valstīm. Piedalījās 9 Latvijas sportisti PSRS komandas sastāvā. Basketbolistes Uļjana Semjonova un Tamāra Dauniete izcīnīja olimpisko čempionu titulu, airētājam Aivaram Lazdeniekam un volejbolistam Pāvelam Seļivanovam 2. vieta, bet vieglatlētam Jurim Silovam divas bronzas godalgas.
XIII ziemas olimpiskās spēles Leikplesidā (ASV).13. - 24.februāris. Piedalījās 1072 sportisti no 37 valstīm. Piedalījās 6 Latvijas sportisti PSRS komandas sastāvā. Latvijas sportiste Vera Zozuļa kamaniņu braukšanā izcīna olimpisko zelta medaļu - pirmais olimpiskais zelts, ko izcīnījis Latvijas sportists ziemas OS, bet Ingrīdai Amantovai 3. vieta. Hokejistam Helmutam Balderim sudraba godalga.
XXII olimpiādes spēles Maskavā (PSRS).19.jūlijs - 3.augusts. Piedalījās 5283 sportisti no 80 valstīm. Piedalījās 13 Latvijas sportisti PSRS komandas sastāvā. Olimpiskie čempioni – basketboliste Uļjana Semjonova, šķēpmetējs Dainis Kūla, burātājs Aleksandrs Mužičenko, volejbolisti Pāvels Seļivanovs. 2. vietas ieguvēji – airētāju četrinieks Žoržs Tikmers, Dzintars Krišjānis, Dimants Krišjānis,Artūrs Garonskis un stūrmanis Juris Bērziņš. Peldētājs Arsens Miskarovs izcīnīja trīs olimpiskās godalgas - divas sudraba un vienu bronzas medaļu. 3. vietu izcīnīja – džudists Aleksandrs Jackevičs.
XIV ziemas olimpiskās spēles Sarajevā ( Dienvidslāvija).8. - 19.februāris.Piedalījās 1274 sportisti no 49 valstīm. Piedalījās 11 Latvijas sportisti PSRS komandas sastāvā. Bronzas medaļa bobslejistam Zintim Ekmanim.
XXIII olimpiādes spēles Losandželosā ( ASV ).28.jūlijs - 12.augusts. Piedalījās 6802 sportisti no 140 valstīm. Latvijas sportisti nepiedalījās, jo PSRS politisku iemeslu dēļ boikotēja dalību olimpiskajās spēlēs.
XV ziemas olimpiskās spēles Kalgari ( Kanāda ).13. - 28.februāris.Piedalījās 1423 sportisti no 57 valstīm. Piedalījās 10 Latvijas sportisti PSRS komandas sastāvā. Zelta godalgas bobslejistam Jānim Ķipuram un hokejistam Vitālijam Samoilovam. 3. vietu bobsleja četriniekā izcīnīja Jānis Ķipurs, Guntis Osis un Juris Tone.
XXIV olimpiādes spēles Seulā ( Koreja ).17.septembris - 2.oktobris.Piedalījās 8473 sportisti no 159 valstīm. Piedalījās 10 Latvijas sportisti PSRS komandas sastāvā. Olimpiskā čempiona tituls kanoe airētājam Ivanam Klementjevam, šāvējam Afanasijam Kuzminam, vingrotājai Natālijai Laščonovai un basketbolistam Igoram Migliniekam. 2. vieta volejbolistam Pāvelam Seļivanovam.
19.novembrī Rīgā Latvijas sporta organizāciju pārstāvju kopsapulcē tika atjaunota Latvijas Olimpiskās komitejas darbība. Par LOK prezidentu ievēlēja Vilni Baltiņu. LOK uzsāka cīņu par Latvijas atzīšanu starptautiskā arēnā.
18.septembrī Latvija atgriezās Olimpiskajā saimē. Starptautiskās Olimpiskās komitejas Izpildkomiteja atzina LOK tiesības un uzaicināja Latvijas sportistus piedalīties 1992.g. Olimpiskajās spēlēs.
XVI ziemas olimpiskās spēles Albervilā ( Francija). 8. - 23.februāris.Piedalījās 1801 sportisti no 64 valstīm. Latvijas atgriešanās Olimpiskajās spēlēs. Latvijas komandā 23 sportisti sešos sporta veidos.
XXV olimpiādes spēles Barselonā (Spānija) . 25.jūlijs - 9.augusts. Piedalījās 9368 sportisti no 169 valstīm. Latvijas komandā 34 sportisti. Sudraba godalgas kanoe airētājam Ivanam Klementjevam un šāvējam Afanasijam Kuzminam. Riteņbraucējam Dainim Ozolam 3. vieta.
XVII ziemas olimpiskās spēles Lillehammerē (Norvēģija). 12. - 27.februāris. Piedalījās 1739 sportisti no 67 valstīm. Latvijas komandā 27 sportisti sešos sporta veidos.
XXVI olimpiādes spēles Atlantā (ASV).19.jūlijs - 4.augusts. Piedalījās 10332 sportisti no 197 valstīm. Latvijas komandā 47 sportisti. Sudraba godalgu izcīna kanoe airētājs Ivans Klementjevs, kļūstot par visu laiku bagātāko Latvijas olimpieti; zelts un divi sudrabi.
XVIII ziemas olimpiskās spēles Nagano ( Japāna).7. - 22.februāris. Piedalījās 2305 sportisti no 72 valstīm. Latvijas komandā 29 sportisti. Pirmo reizi ziemas olimpiskajās spēlēs Latvijas sportisti iekļuva labāko sešiniekā. Piektā vieta biatlonistiem Ilmāram Bricim un Jēkabam Nākumam, kā arī bobsleja divniekā Sandim Prūsim un Jānim Elsiņam. Sestā vieta biatlonistam Oļegam Maļuhinam, bobsleja četriniekam un biatlona stafetes komandai.
XXVII olimpiādes spēles Sidnejā (Austrālija). 15.septembris - 1.oktobris. Piedalījās 10651 sportists no 199 valstīm. Latvijas komandā 45 sportisti. Igors Vihrovs vingrošanā izcīna pirmo Neatkarīgās Latvijas Republikas olimpisko zelta medaļu. 2. vietu 50 km soļojumā izcīnīja Aigars Fadejevs, bronzas godalga džudistam Vsevolodam Zeļonijam.
XIX ziemas olimpiskās spēles Soltleiksitijā (ASV). 8. - 24.februāris. Piedalījās 2399 sportisti no 77 valstīm. Latvijas komandā 48 sportisti, jo pirmo reizi kopš neatkarības atgūšanas olimpiskās kvalifikācijas slieksni pārvarēja Latvijas hokeja izlase.
XXVIII olimpiādes spēles Atēnās (Grieķija). 13.-29.augusts. Piedalījās 10625 sportisti no 201 valsts. Latvijas komandā 31 sportists, startēja 10 disciplīnās. Neatkarīgās Latvijas delegācijas augstākais sasniegums- četras sudraba medaļas- vingrotājam Jevgēnijam Saproņenko, svarcēlājam Viktoram Ščerbatiham, šķēpmetējam Vadimam Vasiļevskim un modernā pieccīņā Jeļenai Rubļevskai.
XX ziemas olimpiskās spēles Turīnā (Itālija).10.-26.februāris. Piedalījās 2508 sportisti no 80 valstīm. Latvijas komandā 58 sportisti. Pirmā ziemas olimpisko spēļu medaļa neatkarīgās Latvijas laikā kamaniņu braucējam Mārtiņam Rubenim- bronza.
XXIX olimpiādes spēles Pekinā (Ķīna). 25.jūlijs - 10.augusts. Piedalījās 10942 sportisti no 204 valsts. Latvijas komandā 47 sportisti. Māris Štrombergs - pirmais olimpiskais čempions BMX vēsturē. Sudraba medaļa šķēpmetējam Aināram Kovalam. 3. vieta svarcelšanā Viktoram Ščerbatiham. Pirmo reizi vēsturē Olimpiskajām spēlēm kvalificējās Latvijas sieviešu basketbola komanda (9.vieta) un pludmales volejbols (9.vieta).
XXI ziemas olimpiskās spēles Vankuverā (Kanāda). 12.-28.februāris. Piedalījās 2566 sportisti no 82 valstīm. Latvijas komandā 58 sportisti. Sudraba medaļas skeletonistam Martinam Dukuram un kamaniņu braucējiem brāļiem Andrim un Jurim Šiciem.
Notiek I Pasaules Jaunatnes Olimpiskās spēles Singapūrā (Singapūra). Piedalās 204 valstis 3524 sportisti izcīna medaļas 201 sporta veidā-disciplīnā. Latvijas komandā 11 sportisti, vieglatlēts Intars Išajevs izcīna bronzu škēpmešanā.
XXX olimpiādes spēles Londonā ( Lielbritānija). 27.jūlijs - 12.augusts. Piedalījās 10768 sportisti no 204 valsts. Latvijas komandā 46 sportisti. Riteņbraucējs Māris Štrombergs kļūst par divkārtējo olimpisko čempionu. BMX. Pludmales volejbolisti Mārtiņš Pļaviņš un Jānis Šmēdiņš izcīna bronzas godalgas.
Notiek I Jaunatnes Ziemas Olimpiskās spēle Insbrukā (Austrija). 1022 dalībnieki no 69 valstīm. Programma 63 sporta veidi (disciplīnas). Latvijas delegācijā 16 jaunie sportsisti. Zelta medaļa Augusts Valdis Vasiļonoks hokejs individuāli, sudrabu kamaniņu sportā izcīna Riks Kristens Roztis, bet bronza Ullai Zirnei.
XXII ziemas olimpiskās spēles Sočos (Krievija). 7.-23.februāris. Piedalījās 2873 sportisti no 88 valstīm. Latvijas komandā 58 sportisti. Sudraba medaļas skeletonistam Martinam Dukuram un Oskara Melbārža pilotētajam bobsleja četriniekam ar stūmējiem Daumantu Dreiškenu, Arvi Vilkasti un Jāni Strengu. Latvijas kamaniņu braucēji brāļi Andris un Juris Šici izcīnīja trešo vietu divnieku sacensībās un komandu stafetē kopā ar Mārtiņu Rubeni un Elīzu Tīrumu.
II Pasaules Jaunatnes Olimpiskās spēle Naņdzjinā (Ķīna). Piedalījās 3579 sportisti no 203 valstīm. Latvijas komandā 13 sportisti. Trīs bronzas medaļas Rebeka Koha svarcelšana, Agate Rašmane šaušana un Aļona Ostapenko teniss.
XXXI olimpiādes spēles Riodežaneiro (Brazīlija). Piedalījās 11238 sportisti no 207 valstīm. Latvijas komandā 34 sportisti. Pirmo reizi visā Olimpisko spēļi vēsturē Latvija atbrauc mājās bez medaļām.
II jaunatnes ziemas olimpiskās spēles Lillehammere (Norvēģija). Piedalījās 1100 sportisti no 71 valsts. Latvijas komanda 16 sportisti. Zelta medaļa kamaniņu braucējam Kristeram Aparjodam, sudraba medaļa un bronza daiļslidošanā Denisam Vasiljevam, sudraba medaļa Diāna Ņikītina daiļslidošana un bronza šorttrekā Kārlim Krūzbergam.
XXIII Ziemas Olimpiskās spēles Phjončhana (Dienvidkoreja). Piedalījās 2963 sportisti no 92 valstīm. Latvijas komandā 34 sportisti. Bronzas medaļa bobslejā 2-ekipāža Oskars Melbārdis un Jānis Strenga.
III Pasaules Jaunatnes olimpiskās spēles Buenosairesa (Argentīna). Piedalījās 4000 sportisti no 203 valstīm. Latviju pārstāvēja 19 sportisti, kuri piedalījās deviņos sporta veidos. Latvija šoreiz palika bez medaļām, lai gan BMX riteņbraucējs Edvards Glāzers uzvarēja puišu sacensībās un BMX frīstaila sportists Patriks Vīksna bija trešais sava sporta veda sacīkstēs