Starptautiskā Olimpiskā komiteja nodibināta 1894.gada 23.jūnijā Parīzē.
Mūsdienās SOK mītne atrodas Lozannā (Šveice). Kopš 2013.gada SOK prezidents ir Tomass Bahs.
SOK pienākums ir vadīt olimpisko kustību saskaņā ar Olimpiskās hartas principiem.
Starptautiskā olimpiskā komiteja pati ievēl savus locekļus. Olimpiskā harta paredz, ka SOK locekļi šajā organizācijā nepārstāv valstis vai organizācijas, bet gluži otrādi pārstāv SOK savās valstīs. Starptautiskās Olimpiskās komitejas galvenie uzdevumi ir:
SOK sesija (pilnsapulce) notiek ne retāk kā reizi gadā.
Sesiju starplaikos SOK vada prezidents, četri viceprezidenti un izpildkomiteja (6 cilvēki), darbojas SOK komisijas.
SOK prezidentu ievēl uz 8 gadiem. Pēc termiņa beigām viņu var pārvēlēt vēl uz četriem gadiem. Prezidents reprezentē SOK un vada tās organizētus pasākumus.
No 1926. līdz 1947.gadam SOK loceklis bija Latvijas Olimpiskās komitejas priekšsēdētājs Jānis Dikmanis.
Pēc otrā pasaules kara emigrācijā dzīvojošais Dikmanis oficiāli netika izslēgts no SOK sastāva, taču uz sesijām vairs netika aicināts.
Olimpiskā harta ir SOK pamatdokuments.
Tajā formulēti Olimpiskās kustības mērķi, reglamentēta SOK darbība, kā arī olimpisko spēļu sagatavošanas un organizēšanas kārtība.
Olimpiskās hartas pamattēzes izstrādājis Pjērs de Kubertēns. 1894.gadā tās apstiprināja I Olimpiskais kongress. Laika gaitā hartā izdarīti būtiski labojumi un papildinājumi.
Olimpiskās hartas mūsdienu redakcijai ir piecas daļas:
Latvijas Olimpiskā komiteja savā darbībā balstās uz Olimpiskās hartas pamatprincipiem.
Ar Olimpiskās hartas tekstu Tu vari iepazīties:
Tomass Bahs 1976.gadā Monreāla olimpiskais čempions paukošanā.
Olimpiskā himna apstiprināta Starptautiskās olimpiskās komitejas sesijā 1958.gadā. Himnas pamatā ir grieķu komponista Spirosa Samarasa 1896.gadā sacerētā mūzika, teksta autors ir Kostas Palamass.
Spēļu laikā olimpiskā himna tiek atskaņota atklāšanas un noslēguma ceremonijās.