42,195 kilometru distanci Kažemāka noskrēja divās stundās, 44 minūtēs un deviņās sekundēs.
Pēdējos metros Kažemākai izdevās panākt Etiopijas skrējēju Mulunešu Zevdu, tomēr noslēgumā viņa piekāpās par divām sekundēm, kas neļāva iekļūt labāko trijniekā.
Drošu uzvaru ar rezultātu divas stundas, 38 minūtes un 40 sekundes izcīnīja Šitaje Gemeču Debelu no Etiopijas, bet otrā finišēja kenijiete Divina Jepkoge - divas stundas, 40 minūtes un viena sekunde.
Kā ziņots, vien pirms mēneša Kažemāka ieņēma 14.vietu Vīnes maratona dāmu ieskaitē, turklāt tikai par piecām sekundēm atpalika no olimpiskā normatīva.
Sākotnēji olimpiskais normatīvs bija divas stundas un 42 minūtes, tomēr pērn decembrī to par trim minūtēm pazemināja.
Tikmēr vīru distancē sasniegt olimpisko normatīvu neizdevās Latvijas skrējējiem Jānim Višķeram un Renāram Rozem.
Sacensībās vīriem uzvaru guva kenijietis Dominiks Kimvetišs Kangors, kurš distanci veica divās stundās, 11 minūtēs un 45 sekundēs, par 36 sekundēm apsteidzot Kalebu Selomonu Gilagabru no Eritrejas.
Uzvarētājs sasniedza jaunu trases rekordu, līdzšinējo, ko pērn uzstādīja kenijietis Haile Bekuma, pārspējot par 43 sekundēm.
Savukārt trešais ar rezultātu divas stundas, 13 minūtes un 54 sekundes bija Čārlzs Vačira Maina no Kenijas.
No Latvijas skrējējiem Roze finišēja pēc divām stundām, 19 minūtēm un 52 sekundēm, kas deva sesto vietu un olimpiskajam normatīvam lika zaudēt vien nepilnu minūti, bet Višķers bija vēl par septiņām minūtēm lēnāks un palika astotais.
Olimpiskais kvalifikācijas normatīvs vīriem ir divas stundas un 19 minūtes.
Augustā gaidāmajām Riodežaneiro olimpiskajām spēlēm patlaban kvalificējušies jau 12 Latvijas vieglatlēti - Gunta Latiševa-Čudare 400 metru skrējienā, Jeļena Prokopčuka, Ilona Marhele, Anita Kažemāka un Valērijs Žolnerovičs maratonā, Laura Ikauniece-Admidiņa septiņcīņā, Rolands Štrobinders, Sinta Ozoliņa un Madara Palameika šķēpmešanā, Pauls Pujāts kārtslēkšanā un Arnis Rumbenieks ar Agnesi Pastari soļošanā.
Tikmēr 21,0975 kilometru pusmaratona distancē svētdien dāmām piekto gadu pēc kārtas uzvarēja Prokopčuka, kura finišēja pēc stundas, 16 minūtēm un sešām sekundēm, par 16 sekundēm apsteidzot lietuvieti Rasu Drazdauskaiti.
Savukārt trešā bija Marhele, kura finišēja ar rezultātu stunda, 16 minūtes un 37 sekundes.
Tikmēr vīriem uzvarēja kenijietis Ibrahims Mukunga Vačira, kurš distanci noskrēja stundā, piecās minūtēs un 26 sekundēs, par 12 sekundēm apsteidzot gruzīnu Daviti Harazišvili.
Savukārt trešais ar rezultātu stunda, piecas minūtes un 41 sekunde bija Jānis Girgensons, kuram trīs minūtes zaudēja Latvijas rekordists maratonā Žolnerovičs.
Vēlāk desmit kilometru skrējienā pārliecinošu uzvaru izcīnīja Reinis Hartmanis, kurš distanci veica 30 minūtēs un 23 sekundēs, par minūti un 40 sekundēm apsteidzot britu Džo Reinsfordu. Hartmanis tika pie jauna trases rekorda.
Savukārt trešo vietu guva igaunis Romans Hvalenskis, kurš finišēja pēc 33 minūtēm un desmit sekundēm. Vēl nepilnu minūti vēlāk sekoja ceturtajā vietā palikušais latvietis Guntis Grīnvalds.
Dāmām uzvaru ar rezultātu 37 minūtes un 27 sekundes guva Paragvajas skrējēja Marija Kavaljero. Viņai minūti un sešas sekundes zaudēja Inga Zālīte, bet trešo vietu ieņēma Lelde Kalniņa - 39 minūtes un 51 sekunde.
Tikmēr īsākajā sešu kilometru distancē uzvarēja Juris Siss, kurš finišēja 19 minūtēs un 18 sekundēs. Viņam 14 sekundes zaudēja Kristaps Kaimiņš, bet trešo vietu uz goda pjedestāla aizņēma Artūrs Niklāvs Medveds.
Savukārt dāmām uzvaru izcīnīja pēc 23 minūtēm un 18 sekundēm finišējusī Līga Jansone, kurai 29 sekundes zaudēja Patrīcija Cīrule, bet trešā palika Gunta Holštroma.
Kā vēsta organizatori, svētdien "Lattelecom" Rīgas maratonā visvairāk skrējēju startēja sešu kilometru distancē - 12 482 dalībnieki. Desmit kilometru distanci bija plānojuši veikt 6512 skrējēji, pusmaratonu 4313 sportisti, bet maratonam bija reģistrējušies 1759 dalībnieki. Līdz ar to četrām distancēm reģistrējušies 25 066 skrējēji, bet vēl 8524 skrējēji sestdien piedalījās "Rimi" bērnu dienā.
Rīgas maratons ir saņēmis prestižo Starptautiskās Vieglatlētikas federācijas (IAAF) "Bronzas" kvalifikācijas zīmi ("Bronze Label"). Maratonu kopš 2007.gada sadarbībā ar Rīgas domi rīko aģentūra "NECom".
Maratons Rīgā notiek kopš 1991.gada. Iepriekš tas nesa "Nordea" vārdu, taču trešo gadu maratona ģenerālsponsors ir "Lattelecom", kas kopš 2008.gada bija pasākuma stratēģiskais partneris.