Foto: Aivars Liepiņš, Dienas mediji

Izskatās, ka drīz pēc jūsu stāšanās amatos LOK darbībā sākusies tāda kā revolūcija.

Žoržs Tikmers. Tā nav revolūcija, drīzāk – sakārtošanās. Tā ir LOK prezidenta un ģenerālsekretāra pirms vēlēšanām prezentētās programmas realizācija. Aizvadītajās simts dienās no vārdiem mēs esam pārgājuši pie darbiem. Šī programma sevī ietver 27 dažādus uzdevumus. Protams, simts dienās mēs nevaram paveikt visu četru gadu programmu, bet principiālus darbus, kas saistīti ar, nosacīti sakot, LOK inventarizāciju, funkciju auditu, esam uzsākuši. Tas skar pašu LOK, Latvijas olimpiešu sociālo fondu (LOSF), Latvijas Olimpisko vienību (LOV), kur LOK ar 59% daļu ir galvenais akcionārs, un olimpisko centru sistēmu, kur LOK ir kapitāla daļas 65 miljonu eiro apmērā.

Kārlis Lejnieks. Es to gribētu dēvēt nevis par revolūciju, bet gan par evolūciju. Mēs redzam, ka var, un gribam esošajos apstākļos strādāt efektīvāk.

Kādus praktiskus soļus paredz jūsu programma un ko esat iesākuši darīt tās īstenošanai?

Žoržs Tikmers. Pirmkārt, tā paredz savādāku LOK komandas izveidi. LOK šobrīd strādā 11 darbinieki, no tiem ar stratēģisku lēmumu pieņemšanu visos sektoros nodarbojas četri. Tie ir motivēti, ļoti zinoši savas nozares speciālisti. Bet, protams, ar šiem spēkiem ir par maz. Lai iesaistītu arī citus sporta jomas ekspertus, esam izveidojuši 12 komisijas un apakškomisijas, kuru darbā iesaistīti vairāk nekā 70 sporta federāciju un izpildkomiteju pārstāvji. Līdz ar to es uzskatu, ka mūsu komanda, kurā agrāk bija tikai daži LOK darbinieki, šobrīd ir ievērojami paplašināta. Un tas nav vien diskusiju klubiņš – katra komisija ir sanākusi, apstiprinājusi vadību, arī ar LOK vadības līdzdalību definējusi savus darba uzdevumus šim un nākamajam gadam.

Piemēram?

Žoržs Tikmers. Piemēram, Juridiskā komisija šobrīd ir izstrādājusi uzmetumu uzlabojumiem vai papildinājumiem LOK statūtos, apkopojot virkni priekšlikumu. Tostarp mans ierosinājums bija LOK statūtos paredzēt normu, kas ierobežotu prezidenta atrašanos LOK vadībā vairāk kā divus termiņus pēc kārtas, es esmu gandarīts, ka šo un citus priekšlikumus Juridiskā komisija ir novērtējusi un atbalstījusi. Statūtu grozījumi tiks virzīti pieņemšanai LOK Ģenerālajā asamblejā nākamā gada martā. Līdzīgi ar aktuāliem jautājumiem strādā arī citas komisijas un apakškomisijas. Piemēram, Olimpisko centru un infrastruktūras apakškomisija, ko vada Vējoņa kungs, izskatīja auditorfirmas E&Y ieteikumus par olimpisko centru sistēmas pārvaldības uzlabošanu. Mums ir ļoti aktīvi strādājusi arī Ziemas sporta veidu apakškomisija Kola kunga vadībā, ir sanākusi uz vairākām sēdēm Finanšu komisija,  Ētikas komsija u.c. Tā rezultātā LOK darbībā, kā teicu, iesaistīti ļoti daudzi sporta eksperti. Mēs veidojam jauna veida pieeju LOK  attīstībai.

Nākamais būtiskais dokuments, ko sagatavojām kopīgi ar lielu darba grupu, kurā bija visu federāciju pārstāvji, un pieņēmām mūsu izpildkomitejā, bija LOK stratēģija, kas pieejams ar nosaukumu LOK vīzija 2030. Man liekas tas arī ir kā pagrieziena punkts. Gan tāpēc, ka tapis šāds stratēģisks plānošanas dokuments (jo tādu dokumentu nav daudz arī pasaulē nacionālajām olimpiskajām komitejām – esam tos analizējuši un arī labākās prakses piemērus ņēmuši vērā), gan tāpēc, ka tas iezīmē noteiktu pagrieziena punktu mūsu kā olimpiskās komitejas domāšanā un vēlāk arī rīcībā. Ja iepriekšējos 20-30 gadus galvenā prioritāte bija olimpiskās medaļas, pēc kā tad vērtēja visu darbu, tad turpmāk mūsu galvenā prioritāte būs olimpiskā kustība un sabiedrība, kura ir vesela, motivēta nodarboties ar sportu, kā rezultātā arī rodas iespējas talantīgiem jauniešiem attīstīt savas spējas, jau domājot par olimpiskajām spēlēm. 

Kārlis Lejnieks. Neatkarīgi no tā, cik termiņus būs amatā kāds prezidents vai ģenerālsekretārs, svarīgi, ka ir rīcības plāns ilgākam periodam, arī tad, kad būs cita vadība. Protams, katrs var viest savas korekcijas, bet vismaz ir 10 gadu plāns par to, kur gribam nonākt.

Žoržs Tikmers. Vīzijā nodalīti divi darba virzieni. Pirmais ir ļoti zināms, tuvs visiem sporta ekspertiem – dalība olimpiskajās spēlēs un tajās izcīnītās medaļas. Bet šeit ir akcenta maiņa uz to, ka būtisks elements ir olimpiskā kustība un sabiedrība. Prioritāte – 10 gadu laikā mainīt situāciju Latvijā, kad ar fiziskām aktivitātēm vismaz reizi nedēļā varētu nodarboties katrs otrais no Latvijā dzīvojošajiem. Un pamatā šī stratēģija ir orientēta nevis uz sporta dzīves senioriem vai sporta profesionāļiem, bet gan domājot par jauno paaudzi un iesaistot to interesantām metodēm un līdzekļiem. Jo, ja jaunā paaudze būs vesela, būs motivēta nostiprināt savu veselību un pilnveidot savu meistarību, pratīs izmantot tehnoloģijas, mums būs olimpiska komanda ar vairāk nekā 50 atlētiem un mēs iepriecināsim savus līdzjutējus, izcīnot medaļas augstākajās sporta sacensībās.

Problēma tik ļoti saasinājusies, ka jāvērš uzmanība cilvēku iesaistei sportošanā? Cilvēki mazāk sporto nekā agrāk?

Žoržs Tikmers. Jā, diemžēl tā ir. Pats biju ļoti pārsteigts, ieraugot datus. Es pats piederu aktīvo cilvēku daļai, man šķiet, ka ļoti daudzi cilvēki sporto, nodarbojas ar savas veselības uzlabošanu, taču faktiskā tendence ir pilnīgi pretēja. Turklāt sabiedrības īpatsvars, kas vispār nenodarbojas ar sportu, palielinās. Piemēram, četru gadu laikā – no 2014. līdz 2018. gadam – to īpatsvars, kas nenodarbojas ar sportu, ir palielinājies par 17 procentu punktiem.

Kas ir jādara, lai tā nebūtu?

Žoržs Tikmers. Jātiecas mainīt cilvēku attieksmi pret savu veselību. Jādod motivācija, argumentācija, jāparāda, ka veselība ir vērtība.

Jāveido aktīva dzīvesveida kults?

Kārlis Lejnieks. Tieši to mēs darām. Un stāsts ir par to, kādas vērtības sevī nes olimpiskā kustība kā tāda. Tā ietver šo veselīgo dzīvesveidu. Darbs ar sabiedrību šajā ziņā ir viens no mūsu – un ne tikai mūsu, bet arī citu organizāciju – uzdevumiem. Līdz ar to mēs ejam prom no tā ierastā akcenta, ka svarīgas ir vien medaļas. Pagriežam fokusu uz to, ka ar fiziskām aktivitātēm jānodarbojas neatkarīgi no vecuma – visiem, sākot ar bērniem, jauniešiem un beidzot ar senioriem. LOK prezidents tam ir izcils piemērs – arī pēc 60 gadiem ļoti aktīvi nodarbojas ar sportu, tostarp akadēmisko airēšanu divreiz nedēļā.

Žoržs Tikmers. Bet vajadzētu arī saprast, ka mēs neesam burvju mākslinieki –, protams, tā nebūs, ka teju vai neviens nesportoja, tad atnāca olimpiskā komiteja, sarakstīja stratēģiju un visi sāk sportot. Bet cilvēku iesaiste sporta aktivitātēs ir ļoti svarīgs uzstādījums no mūsu organizācijas puses, mēs mudināsim cilvēkus mainīt savu attieksmi pret veselību. Ar saviem interesantiem resursiem, projektiem gribam arī parādīt, ka veselība ir ļoti būtisks līdzeklis personības veidošanā. Lai bērni ir izglītoti, lai ir veseli, lai mācās šeit Latvijā. Nevajag jau visiem būt TOP līmeņa sportistiem, bet var parādīt arī ceļu, ka ar sporta palīdzību var iegūt ekselentu izglītību, piemēram, ASV.

Būtiski, lai jaunietim ir interesanti sportot. Jo alternatīva ir datorspēles. Ja sporta skolotājs liek garlaicīgi skriet kaut kādus kilometrus apkārt stadionam, tad ne ar kādiem saukļiem, ka sportot ir labi, nepārliecināsiet.

Žoržs Tikmers. Tāpēc mēs septīto gadu strādājam ar projektu «Sporto visa klase». No 130 bērniem pirmajā sezonā pamazām tur ir iesaistījušies vairāk nekā septiņi tūkstoši šogad. Tagad piedalās 300 klases no 130 izglītības iestādēm 63 pašvaldībās. Mūsu mērķis ir no «Sporto visa klase» pāriet uz «Sporto visas klases». Mēs gribētu panākt, lai vismaz 25% jeb katrs ceturtais no attiecīgā vecuma bērniem iesaistās šajā programmā, kura paredz pavisam vienkāršu lietu – vienu stundiņu katru dienu nodarboties ar veselību uzlabojošām aktivitātēm. Šis, manuprāt, ir viens no labākajiem projektiem, kad, kopā strādājot izglītības iestādēm, pašvaldībām, Izglītības un zinātnes ministrijai, LOK atbalstītājiem, varam ļoti daudz ko panākt.

Kā ieinteresējat jauniešus iesaistīties?

Žoržs Tikmers. Mums ir sagatavota speciāla programma, kura ir atsevišķi 2., 3., 4., 5. un 6. klasei. Atbilstoši skolēnu vecumam un spējām izveidoti speciāli mācību stundu apraksti. Dalība šajā programmā ir ne tikai bezmaksas, bet arī brīvprātīga. Iesaistās ļoti dažādi bērni – ir ļoti sportiski un ir tie, kas neiet uz sporta stundām –, bet, kad sporto kopā visa klase, bērniem rodas motivācija atbalstīt vienam otru, savstarpēji palīdzēt, darboties komandā. Un būtiski, ka paralēli sportiskajam faktoram mēs vērtējam arī visas klases skolēnu sekmes. Un nav runa, ka visiem būtu jāsasniedz kaut kādi sportiskie rezultāti – tā nav sporta skolas programma. Piemēram, ja ieskatāmies 2. klases programmā, redzam, ka tur ir nodarbības svaigā gaisā, rotaļas, aktīvas atjautības spēles utt. Un, kā rāda līdzdalības dinamika, skolēni grib šajā projektā piedalīties, tas ir prestiži – pēdējos divus gadus klases brauca uz Arēnu Rīga, viņi tika svinīgi godināti, katrai klasei ir sava sporta forma, viņiem tika izsniegti karogi, ir himna utt.

Tieši tādi projekti ir jārada. Tas rada vilkmi iesaistīties sportiskās aktivitātēs.

Gatavojaties sakārtot arī profesionālā sporta pārvaldību. Vispirms – kas notiks ar Latvijas olimpiešu sociālo fondu?

Kārlis Lejnieks. Ap šo jautājumu nepamatoti tika sacelta, tā teikt, vētra ūdens glāzē, aizdomās, ka kaut ko likvidēšot vai atņemšot. Mūsu sākotnējā ideja bija rūpes par sporta senioriem un dotajā brīdī arī par aktīvajiem sportistiem un treneriem ņemt savā aprūpē. Tas ļautu ietaupīt līdzekļus, kas dotu iespēju attīstīt pakalpojumu, tostarp, lai sporta veterāniem nodrošinātu veselības apdrošināšanu, sistemātiski arī transporta pakalpojumus. Līdz šim 15-20 bijušajiem sportistiem šāda, teiksim tā, ekstra ir, bet pārējiem, kādiem 140 senioriem tā nebija pieejama. Šim plānam īsti nepiekrita, līdz ar to LOSF statuss saglabājas kāds bija, viņi turpinās rūpēties par senioriem, bet mēs ar 1. jūliju pārņemsim sociālajam fondam neraksturīgās rūpes pār aktīvajiem sportistiem un treneriem. Lai tā notiktu, vispirms nepieciešams veikt attiecīgas izmaiņas virknē dokumentu.

Tātad Uļas fonds būs arī nākotnē?

Kārlis Lejnieks. Jā. Šajā gadījumā mēs to uztveram kā olimpisko mantojumu, kas jātur godā. Sociālajam fondam būs vēl divi lieli uzdevumi – jāparūpējas, lai ir arī veselības apdrošināšana un lai būtu pabalstu indeksācija ar mērķi pielīdzināties tam līmenim, kāds ir Lietuvā un Igaunijā.

Žoržs Tikmers. Mēs zināmā mērā atgriežamies pie tā modeļa, kas bija no fonda dibināšanas. No 1996. līdz 2008. gadam LOSF strādāja tādā režīmā, kā plānojam nākotnē organizēt tā darbu. Augsti godātā un mīlētās Uļjanas Semjonovas vadībā rūpējoties par sporta senioriem. Iepriekšējās krīzes sākumā, samazinoties finansējumam sporta nozarei, fonda aprūpē nonāca arī aktīvie olimpiskās vienības sportisti un viņu treneri. Kāpēc? Jo LOSF saskaņā ar Ministru kabineta 365. rīkojumu ir noteikts īpašs nodokļu statuss. Mēs, sakārtojot LOK darbību pēc vienas pieturas aģentūras principa, gribam pakāpeniski nākamā gada laikā izveidot sistēmu, ka sportistiem visi finansējuma jautājumi jākārto savā sporta veida federācijā, savukārt federācijas (olimpiskās ir 39) vēršas par šiem jautājumiem LOK.

Paralēli jārisina arī jautājums par šo augstas klases sportistu un viņu treneru sociālo aizsardzību. Šobrīd esošā kārtība neparedz veidu, lai no fonda piešķirtā pabalsta vai atalgojuma tiktu veikti sociālās apdrošināšanas maksājumi (var jau būt, ka tos var veikt brīvprātīgi, nezinu, neesmu nodokļu speciālists, nezinu arī, vai kāds tādus veic). Mums kopā ar sporta veidu federāciju ekspertiem ir diskusija par to, ka būtu jāstrādā pie nodokļu režīma ieviešanas. Es ceru, ka, pārņemot šo sportistu finansēšanas funkciju, mēs spēsim piedāvāt šiem sportistiem un treneriem mehānismu, kādā veidā nodrošināt viņu sociālo aizsardzību.

Izmaiņas iecerētas arī Latvijas olimpiskajā vienībā.

Kārlis Lejnieks. Šobrīd LOV ir SIA, kas rūpējas par medicīnisko atbalstu un rehabilitāciju olimpisko spēļu dalībnieku kandidātiem. Mēs gribam LOV attīstīt kā augsto sasniegumu centru, tas uzliek prasību arī pašam centram tiekties darboties pēc augstākajiem standartiem. Man liekas, ir par maz, ja LOV vienkārši piedāvā ārstu pakalpojumus, fizioterapiju un masāžu. Šobrīd sportistam ir jādodas uz šo centru, lai saņemtu kaut kāda veida pakalpojumus. Mēs gribam likt uzsvaru uz to, ka centrs ir radīts sportistu atbalstam un attiecīgi nevis sportisti iet uz centru, bet gan centra speciālisti iet pie sportistiem. Arī šovasar dažādos Latvijā notiekošajos mačos mūsu A klases sportistiem medicīniskais pakalpojums, fizioterapija un masāža netika nodrošināts. Tātad pat Covid-19 laikā, kad pēc būtības darba apjoms ir daudz mazāks, šie pakalpojumi netika nodrošināti mūsu labākajiem pludmales volejbolistiem, labākajiem 3x3 dalībniekiem. Gribam šī centra darbību organizēt tā, lai sportistiem sacensību un treniņu vietās tiek nodrošināts viņiem nepieciešamais apkalpojošais personāls – medicīna, fizioterapija, klāt arī fiziskās sagatavotības treneri, eksperti uc.

Otrs – dotajā brīdī LOV ir arī, manuprāt, nedabīgā funkcija – viņi nodarbojas ar sava veida līdzekļu piešķiršanu treniņu darbam. Mēs redzam, ka caur federācijām piešķirt šo treniņu naudu būtu daudz vienkāršāk un pareizāk. Tad sportists par šo jautājumu komunicētu ar federāciju, bet tā – ar LOK.

Un vēl. Ar nākamo gadu gribētos, lai LOV sniedz medicīniskos pakalpojumus ne tikai olimpisko sporta veidu pārstāvjiem, bet pēc noteiktiem kritērijiem arī labākajiem sportistiem no neolimpiskajiem sporta veidiem. Ļoti lielu interesi par to jau izrādījuši tehnisko sporta veidu pārstāvji, arī komandu sporta spēļu federācijas, īpaši domājot par junioru izlasēm. Tātad mēs LOV pārvēršam par elites sportistu medicīnas centru.

Tad jāmaina arī nosaukums, jo esošais vēsta ko citu?

Kārlis Lejnieks. Piekrītu.

Ir, nosacīti, neolimpiskie sporta veidi – motobraucēji, autobraucēji, orientieristi, arī mūsu boksa čempions Mairis Briedis – un kam arī šis medicīniskā atbalsta pakalpojums ir vajadzīgs.

Žoržs Tikmers. Un jādomā arī par citiem pakalpojumiem. Covid-19 laikā sportisti atrodas arī psiholoģiski grūtā situācijā, acīmredzot LOV vajadzētu būt iespējai sniegt arī psiholoģisko atbalstu. Ir dažādas sadzīves situācijas, nav vairāk komercsacensību, ir jāizdzīvo, jāmaksā par dzīvokli, jādomā, kā iegūt izglītību, aktualizējas jautājums vai turpināt sporta karjeru vai nē. Mums ir trīs sportisti, kas tagad pārtraukuši sporta karjeru, jo olimpiskās spēles pārceltas.

Vai jūsu iniciatīvas saprot un atbalsta sporta veidu federācijas? Daudzi jautājumi no pārrunātajiem skar arī tās.

Kārlis Lejnieks. Esošo sistēmu mēs gribam vienkāršot uz: sportists-federācija-LOK. Esošajā modelī sportists saņem finansējumu no LOV, bet tajā pašā laikā federācijai ir jāparaksta līgums, lai arī, pirmkārt, reālu atbildību (nevis līgumā norādīto, bet reālo) federācija nejūt, otrkārt, nesaprot savu lomu, proti, federācija paraksta līgumu par konkrēta sportista finansējuma saņemšanu, bet ne federācija ko kontrolē, ne var kaut ko var ietekmēt. Bieži atsevišķos sporta veidos sanāk tā, ka sportisti pat nerespektē sava sporta veida federācijas, tas, manuprāt, nav pareizi. Es negribu teikt, ka jābūt subordinācijai, drīzāk – loģiskai struktūrai kā visur pasaulē: sportists– sporta veida federācija – jumta organizācija, kas atbild par sporta jomu kopumā un attiecīgi dala kopējo finansējumu. Mūsu gadījumā LOK ir šāda jumta organizācija. LOV – konkrēta veselības pakalpojuma sniedzējs sportistiem.

Daudz pieminēta nauda. Kāda situācija šobrīd ir ar finansējumu?

Žoržs Tikmers. Iestājoties Covid-19 krīzei, no LOK sadarbības partneriem tika uzteikti četri līgumi. Jau martā mūsu budžets samazinājās par 683 tūkstošiem eiro. Vēl vairāk – tieši saistībā ar Covid-19 krīzi viens no mūsu atbalstītājiem Polijas kompānija, kas pazīstama ar zīmolu 4F, uzteica arī parakstam sagatavoto dāvinājuma līgumu par Latvijas olimpiskās komandas ekipējumu Tokijas spēlēm, kas sevī ietver gan sporta apģērbu, gan parādes tērpus. Mēs uz to atbildējām, ka tad būs atklāts iepirkums, tāds arī šobrīd notiek. Un, jāsaka, ir arī pozitīvā puse – iepirkumu mēs veicam sporta apģērbam (nākamais būs parādes tērpiem) šoreiz jau kopā ar Latvijas paraolimpisko komiteju. Tas arī ir atbilstoši mūsu stratēģijai, ka šīm organizācijām būtu arvien vairāk jāsadarbojas, jātuvinās.

Covid-19 dēļ saskārāmies ar situāciju, ka jāmēģina pārplānot attiecības ar tiem mūsu sadarbības partneriem, kuri bija jau noslēguši ar LOK sadarbības līgumus par atbalstu olimpiskajām spēlēm. Bet jāsaka, ka tie partneri, kas ilgstoši ir atbalstījuši LOK, – tie ir Latvijas valsts meži, Latvijas mobilais telefons – izturējās ar lielu izpratni un deva mums iespēju pārplānot savas aktivitātes, precizēt līgumus, tāmes.

Vairāki atbalstītāji apturēja sadarbību, nespējot ātri pieņemt lēmumus. Piemēram, AJ Power, Circle K, LNK grupa, Sportland, taču sarunās ar šīm un vēl citām kompānijām mēs trīs mēnešu laikā esam panākuši ievērojamu progresu un ceram noslēgt sadarbības līgumus.

Pateicoties mūsu jaunajai stratēģijai, mēs esam ieguvuši pilnīgi jaunu jaudu. Noslēgtais sadarbības līgums ar Rimi un tā paredzamie papildinājumi mums dos iespēju nākamajā gadā piesaistīt no privātajiem atbalstītājiem un starptautiskiem avotiem (tātad, neskaitot valsts budžeta piešķīrumu un Latvijas Valsts mežu atbalstu) 1,2 miljonus eiro savām programmām un pasākumiem.