Aizpagājušajā nedēļā noslēdzās 2021.gada Tokijas olimpiskās spēles, kas Latvijai bija veiksmīgākas nekā iepriekšējās spēles Riodežaneiro. Ja pirms pieciem gadiem Riodežaneiro Latvija pirmo reizi kopš neatkarības atjaunošanas palika bez godalgām vasaras olimpiskajās spēlēs, tad šoreiz sportisti no Tokijas mājup pārveda divas godalgas - zeltu 3x3 basketbolā izcīnīja Nauris Miezis, Kārlis Lasmanis, Edgars Krūmiņš un Agnis Čavars, bet bronzu svarcelšanā guva Artūrs Plēsnieks. Pēc olimpiskajām spēlēm uz sarunu aicinājām Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) prezidentu Žoržu Tikmeru un LOK ģenerālsekretāru Kārli Lejnieku, lai izvērtētu olimpiešu startu Tokijā un pārrunātu jautājumus, kas saitīti ar gatavošanos 2022.gada Pekinas ziemas olimpiskajām spēlēm.

Vai Tokijas olimpiskajās spēlēs izdevās sasniegt tos mērķus, ko kaut vai klusībā sev bijāt izvirzījuši?

Ž.Tikmers: Gan ziemas, gan vasaras olimpiskās spēles ir noteikts atskaites punkts, un augsti sasniegumi šajos forumos ir mēraukla, ar kuru mēra mūsu gatavību un konkurētspēju ļoti asas konkurētspējas apstākļos olimpiskajos sporta veidos. Varbūt visu piesaistīt olimpiskajām medaļām ir nedaudz vienkāršoti. Lai gan es teikšu, ka medaļas ieguva nedaudz mazāk kā puse no visām valstīm, kuras piedalījās, un tas parāda mūsu sporta sistēmas gatavību. Es arī nenoliegšu, ka tā jau ir tradīcija, jo, izņemot vienas spēles, Latvijas delegācija kopš 90.gadiem no visām olimpiskajām spēlēm ir atgriezusies ar medaļām. Tas ir iesēdies gan apziņā, gan zemapziņā, un, protams, arī sabiedrība gaida un vēlas redzēt šo mūsu konkurētspēju un Latvijas sportistu sasniegumus. Ar šādu mērķi mēs arī strādājam programmā "Augstu sasniegumu sports", ar šādu mērķi ir izveidota LOK stratēģija, kurā ir gan olimpisko spēļu virziens, gan veselības virziens.

3x3 basketbolā olimpisko čempionu tituls - tas ir izcili! Svarcēlāja Artūra Plēsnieka trešās olimpiskās spēles, personiskais rekords īstajā brīdī un bronzas medaļa - tas ir izcili! Tāpat jāmin arī abi pludmales volejbola dueti, cīkstone Anastasija Grigorjeva, svarcēlājs Ritvars Suharevs. Kopumā bija astoņas disciplīnas, kurās mūsu sportisti iekļuva pirmajā astotniekā. Tādēļ es domāju, ka komandas starts kopumā bija labs.

Vienlaikus ir arī problēmas, kuras ir izgaismojušās, un par tām mēs runāsim ar mūsu sporta veidu federācijām. Kārlis Lejnieks olimpiskajās spēlēs arī bija ciešā kontaktā ar sportistiem, ar treneriem, un tika meklētas atbildes uz daudziem jautājumiem. Tādēļ kopsavilkumu mēs gaidām no sporta veidu federācijām. LOK izpildkomitejas līmenī mēs šo jautājumu skatīsim septembrī. Tad jau arī būs galvenie secinājumi par to, kādi risinājumi, kāda rīcība ir nepieciešama līdz nākamajām vasaras olimpiskajām spēlēm, kuras būs jau pēc trīs gadiem.

K.Lejnieks: Kopumā spēles bija ne tikai labas, bet ļoti labas. Mēs bijām konkurētspējīgi praktiski visās disciplīnās, kurās piedalījāmies. Vienīgais izņēmums bija peldēšana, jo tur mēs piedalījāmies pēc kvotu principa, un, manuprāt, sportisti nesasniedza arī tos rezultātus, kurus paši vēlējās. Savukārt citiem sportistiem sniegums bija atbilstošs viņu rangam pasaulē. Es gan varu piekrist, ka no atsevišķiem sportistiem gribējās vairāk, bet nevar arī sagaidīt, ka visi sasniegs augstāko punktu tieši olimpiskajās spēlēs. Sportā tas nav iespējams. Taču, kā jau minēts, kopumā komandas starts bija ļoti labs.

Ž.Tikmers: Tiek veidota arī abpusēja pieeja no LOK, Latvijas Olimpiskās vienības (LOV), es ceru arī sporta federāciju puses un pašu sportistu puses olimpiešu statusam. 26 sportistiem šīs bija pirmās olimpiskās spēles. Manuprāt, novitāte, kuru noteikti sportisti juta, bija vienots komandas gars, un to veido dažādas lietas. Manuprāt, tas ir ļoti svarīgs ieguvums. Ja šo komandas garu papildina arī labs sportistu sniegums, tā ir pievienotā vērtība ikvienam, kas ir šajā komandā. Ja mēs palasām intervijas, tad, piemēram, Artūrs Plēsnieks teica, ka viņu iedvesmoja 3x3 basketbols, viņš sekoja līdzi un viņus atbalstīja. Tas ir ieguvums, ko nevar nenovērtēt. Katrs no sportistiem olimpiskajās spēlēs mēģināja parādīt labāko rezultātu. Tas ir kopīgs darbs, arī kopā ar līdzjutējiem Latvijā, kopā ar bērniem, kas sūtīja zīmējumus, rakstīja esejas, kopā ar māju atmosfēru, kuru veidoja Latvijas olimpiskās delegācijas vadība.

Kas tālāk notiek ar tiem sportistiem, kuri līdz olimpiskajām spēlēm šoreiz neaizsniedzās? Piemēram, ir airētājs Aleksejs Rumjancevs, ir taekvondo cīkstones māsas Tarvidas. Vieglatlēte Laura Ikauniece ir paudusi, ka ir gatava cīnīties par ceļazīmi uz Parīzes spēlēm.

Ž.Tikmers: LOV ir pārveides procesā. Tā ir profilēta uz medicīnas atbalstu, rehabilitāciju un servisa funkciju, un pašlaik tiek domāts, kā to papildināt. LOV apritē ir vairāk nekā 170 gan ziemas, gan vasaras sporta veidu sportistu. Dzīve un sporta karjera nebeidzas ar olimpisko spēļu noslēgšanos. Tādēļ pirms kāda laika LOV stratēģiskajā padomē tika izskatīts jautājums, cik un kādiem sportistiem būtu jāatrodas LOV pēc olimpisko spēļu noslēguma, kādiem ir jābūt noteikumiem, lai saņemtu atbalstu. Tika pieņemts lēmums, un daļa no sportistiem turpina atrasties vienības sastāvā. Tostarp nosauktais airētājs Rumjancevs, un nosacījums ir, ka viņam ir jākvalificējas pasaules čempionātam. Ja tas nenotiks, tad jautājums par viņa sadarbību ar LOV tiks izskatīts atkārtoti. Tāda pati situācija ir vairākiem sportistiem. Tajā pašā laikā no vienības tika atskaitīti astoņi vai deviņi sportisti.

K.Lejnieks: Te ir arī jāņem vērā, ka Parīzes olimpiskajās spēlēs mainīsies disciplīnas. Tas ir atkarīgs no pašiem sportistiem, kā viņu karjeras turpināsies. Skaidrs ir viens - augstu sasniegumu sportisti arī nākotnē tiks atbalstīti neatkarīgi no tā, vai viņi kvalificējas olimpiskajām spēlēm. Olimpiskās spēles ir gala mērķis, kuram mēs gatavojamies. Taču mēs pārstāvam programmu "Augstu sasniegumu sports", un tā ir jāatbalsta katru gadu.

Ž.Tikmers: Kāda bija sadarbība ar LOV pirms diviem gadiem? Sportists uzrāda rezultātu, un saskaņā ar to iekļūst LOV sastāvā, kur saņem medicīnisko un treniņu atbalstu un diemžēl daudzos gadījumos strādā, nesadarbojoties ar attiecīgā sporta veida federāciju. Kāda ir situācija no šā gada 1.janvāra? Visa mācību un treniņu procesa nauda ir nodota sporta veidu federācijām, kuras to nodod tālāk konkrētam LOV sportistam. Savukārt LOV sniedz medicīnas, rehabilitācijas atbalstu, nodrošina servisu uz vietas treniņnometnēs un sacensībās. Lēmums vēl nav pieņemts, bet no nākamā gada mēs gribētu pāriet uz tā saucamo kvotu sistēmu. Tas nozīmē, ka LOV būs paredzētas vietas konkrētam sporta veidam un olimpiskajai disciplīnai. Savukārt sportistus, kuri šīs vietas ieņems, saskaņā ar saviem kritērijiem nosauks attiecīgā sporta veida federācija. Tā būs ļoti būtiska atšķirība un instruments sporta federāciju rokās. Federācijas maciņā ir arī finansējums, ko sagādā LOK un valsts. Šis modelis varētu sākt darboties nākamā gada sākuma attiecībā uz vasaras sporta veidiem un nākamā gada otrajā pusē attiecībā uz ziemas sporta veidiem. Šī vīzija federācijām dos daudz lielākas iespējas atbildēt par savu sporta veidu, par saviem sportistiem, kā arī apkopot līdzekļus. Vairs nebūs tā, ka Tikmers kā airētājs un Lejnieks kā tenisists ir atbildīgi par to, kādēļ Latvijas peldētāji neuzrāda labus rezultātus. Mēs sagādāsim resursus un būsim atbildīgi par tiem jautājumiem, kuri attiecas uz LOK, bet rezultātus izcīna sportisti, aiz kuriem stāv treneri un attiecīgā sporta veida federācija. Šī piramīda ir jāveido tieši tādā veidā.

Kāds ir bijis progress sportistu atbalstā pēdējā piecu gadu olimpiādes ciklā?

K.Lejnieks: Galvenais bija tas, ka sportistiem bija jāuztraucas tikai par saviem rezultātiem un sportisko formu. Mēs, LOK, ar mierīgu sirdi varam teikt, ka finanšu resursi ļoti koncentrēti tika virzīti uz sportistiem un treneriem, lai viņi pēc olimpiādes nevarētu teikt, ka viņiem kaut kā pietrūka. Tāpat mūsu galvenie sadarbības partneri ir sporta veidu federācijas.

Ž.Tikmers: Izmaiņas manā skatījumā ir sistēmiskas un ļoti būtiskas, vērstas uz attīstību un stabilizāciju. Pirms gada Covid-19 krīzes apstākļos mēs bijām spiesti ātri pieņemt diezgan radikālus lēmumus. Pirmkārt, tas attiecās uz finanšu izlietojumu. Apstākļos, kad ir mainījies sadarbības partneru jeb vecajā sistēmā - sponsoru, skaits, ir mainījusies arī sadarbības forma. Turklāt no LOK neatkarīgu apstākļu dēļ arī budžetā programma "Augstu sasniegumu sports", lai gan šis ir olimpiskais gads, piedzīvoja samazinājumu. Turklāt samazinājums bija ļoti būtisks. Pirms gada tas bija galvenais jautājums - kā mēs tik smagu situāciju izturēsim? Tas prasīja ļoti intensīvu darbu. Bet es ar lepnumu varu teikt, ka LOK, kurā ir tikai astoņi darbinieki, ir veikusi gan štatu samazināšanu, gan administratīvo izdevumu samazināšanu visās struktūrvienībās. Tas bija ļoti būtiski, jo pretējā gadījumā līdzekļu ekonomiju vajadzētu meklēt citur, tostarp sporta programmās. Tika īstenota arī pilnīgi jauna mārketinga programma un piesaistīti jauni partneri, un mēs ieguvām līdzekļus otram darbības virzienam, kas ir vērsts uz sabiedrības veselību.

Vēl viens svarīgs aspekts - tika saņemts atbalsts Covid-19 seku mazināšanai un augstu sasniegumu sportam tika novirzīti divi miljoni eiro. Šī nauda saskaņā ar konkrētiem kritērijiem tika nodota sporta veidu federācijām, un katra federācija, to sportisti un treneri ieguva stabilitāti, jo bija resursi treniņiem un sacensībām. LOK arī rūpīgi sekoja līdzi šī finansējuma izlietojumam.

Tas kopumā arī deva to efektu, ka sportisti atradās stabilā finanšu situācijā un varēja nodarboties ar pašu galveno - trenēties un gatavoties sacensībām.

Šī problēma pasaulē jau brieda labu laiku, bet īpaši spilgti parādījās olimpiskajās spēlēs, un tā ir sportistu mentālās veselības un labsajūtas jautājums. Vai tas ir skāris arī Latvijas sportistus? Vai var teikt, ka tieši Covid-19 laikā šīs mentālās veselības problēmas ir izteiktākas, nekā tas bija agrāk?

K.Lejnieks: Mentālās veselības problēmas šajā laikā ir ne tikai olimpiešiem. Tas iet roku rokā ar to, kāda pašlaik ir sabiedrība, kā notiek sadzīve. Tas viss skar arī sportistus. Tāpat mēs visi zinām, ka nenotika sacensības, sportisti nezināja, kam gatavoties, vai olimpiskās spēles vispār notiks. Daudziem profesionāliem sportistiem tādēļ, ka nenotika sacensības, samazinājās ieņēmumi. Tas viss sit pa smadzenēm. Mēs šo problēmu pārrunājām arī ar LOV, un tas ir viens no virzieniem, kurā tiks strādāts, lai uzlabotu sportistu un treneru mentālo sagatavotību. Vai agrāk mentālo problēmu nebija? Es domāju, ka bija, jo ar stresu sportā vienmēr ir bijis jātiek galā, tikai tagad par to runā vairāk, jo Covid-19 apstākļi to ļoti pastiprināja.

Tas ir ļoti darbietilpīgs process, ar daudziem izaicinājumiem, bet mēs esam uzrunājuši gan Nīderlandi, gan Kanādu, nākotnē uzrunāsim Izraēlu, lai iepazītos ar labākajām praksēm, un iesim uz priekšu. Arī no mūsu labākajiem treneriem ir, ko mācīties, un pie viņiem pēc padoma vēršas arī ārvalstu speciālisti.

Ž.Tikmers: Šī problēma ar psiholoģisko sagatavotību ir iezīmējusies arī iepriekš, vienkārši Covid-19 apstākļi to izcēla skaudrāk. Šis aspekts ir viens no trīs darba prioritātēm, ar kurām mums mērķtiecīgi ir jāstrādā LOV ietvaros. Es būšu piesardzīgs pret tādiem universāliem risinājumiem, jo katrs sportists ir personība, un šeit ir vajadzīga sadarbība, kura ietver sportistu, viņa ģimeni, treneri un LOV ārstu, katrai problēmai atrodot atbilstošo instrumentu. Kā jau Kārlis minēja, mēs nākamajā gadā pēc ziemas olimpiskajām spēlēm plānojam trīs četras vizītes uz valstīm, kurās šajā jomā ir labi sasniegumi, un LOV vadībai ir dots uzdevums piedāvāt risinājumu, kurš atbilstu mūsu apstākļiem un pieejamajiem resursiem.

Otrs darbības virziens ir vispārējā fiziskā sagatavotība un augsta līmeņa profesionāļu piesaiste, ar kuriem ir panākta vienošanās par LOV sportistu konsultēšanu, kā arī individuālo programmu sagatavošanu funkcionālajai sagatavotībai, spēka treniņiem utt. Tam mums ir trīs četri kandidāti, un lēnām šī sistēma ir jāiedarbina. Trešais darbības virziens ir saistīts ar sporta zinātnes un testēšanas attīstību. Arī tur ir iestrādnes un piedāvājumi sadarbības partneriem, tieši pētot sportistu potenciālu un novērtējot viņu funkcionālo sagatavotību, kā arī novērtējot viņu vajadzības ar īpašu testu metodi.

Kā sokas ar potenciālo ziemas olimpisko spēļu dalībnieku vakcināciju?

Ž.Tikmers: Kopējais sportistu un hokeja izlases kandidātu loks ir 105 cilvēki. No tiem pašlaik pilnībā vakcinēti ir 89, un 14 ir vai nu uzsākuši vakcinācijas procesu, vai vēl nav vakcinēti. Kas attiecas uz apkalpojošo personālu - treneriem, mediķiem, tehniķiem, delegācijas vadību -, kopumā tie ir 36 cilvēki, no kuriem pašlaik pilnībā vakcinēti ir 32.

Vai sportistiem draud kāda atbildība, ja olimpiādes laikā tiks atklāts, ka viņi, būdami nevakcinējušies, ir inficējušies ar Covid-19?

Ž.Tikmers: Situācija ar ziemas sporta veidiem būs nedaudz citādāka un monitorings no uzņēmējvalsts - Ķīnas - puses atšķirsies no tā, ko mēs redzējām Tokijā. Covid-19 drošības protokols pašlaik tiek pilnveidots, un, kāds tas tieši būs, uzzināsim decembrī vai janvārī.

Kas ir zināms šobrīd? Ņemsim par piemēru ledus trases sporta veidus. Lai mēs varētu turpināt darbu pie komandas veidošanas kamaniņu sportā, bobslejā un skeletonā, Ķīnā ir paredzēti oficiālie treniņbraucieni un ir noteikta kārtība, kā ikvienas dalībvalsts sportisti uz tiem var nokļūt. Viena oficiālā treniņnometne Ķīnā ir paredzēta septembrī, otra - oktobrī. Divos sporta veidos tās ietvaros notiks pirmie Pasaules kausa posmi, vienā - starptautiskas sacensības. Ja sportisti šajās aptuveni trīs nedēļas ilgajās treniņnometnēs neveiks noteiktu braucienu skaitu un pēc tam nepiedalīsies sacensībās, viņi nevarēs turpināt ceļu uz olimpisko kvalifikāciju. Dalībai ir noteikti precīzi noteikumi pēc "burbuļa" principa. Tas paredz, ka tehnika un visas Eiropas valstu komandas tiek dislocētas vienā no lidostām - tā varētu būt Frankfurte, uz kuru ir jāierodas ar negatīviem testiem vai vakcinācijas sertifikātiem. Uz vietas visiem tiks veikti atkārtoti testi pirms izlidošanas. Ja tas ir negatīvs, visi lido uz Ķīnu. Ierodoties Ķīnā, jāveic atkārtots tests, un sportisti tiek ievietoti "burbulī", tiek nodrošināts "burbuļa" transports un ir iespējami treniņi. Ja ir vēlme uz turieni doties kā pavadošai personai, ir jāiziet 14 dienu karantīna Ķīnas puses norādītā viesnīcā.

Vai LOK tur roku uz pulsa tam, kas notiek ar Latvijas biatlonista Andreja Rastorgujeva lietas izskatīšanu arbitrāžā? Vai mēs ar viņu varam rēķināties kā ar olimpisko spēļu dalībnieku vai drīzāk tomēr nē?

Ž.Tikmers: Šis jautājums ir mūsu uzmanības lokā. Jau tad, kad tika pieņemts lēmums par atstādināšanu no sacensībām, mums bija saruna gan ar Latvijas Biatlona federāciju, gan ar pašu Andreju, kurā mēs dzirdējām viņa viedokli un ieskicējām arī iespējamo rīcību. Pašlaik šis jautājums vairs neatrodas nacionālajā līmenī un ar to strādā Starptautiskās Biatlona federācijas komisija, kura gatavo visus materiālus izskatīšanai starptautiskajā šķīrējtiesā.

Pašlaik no LOK līdzekļiem ir apturēta pabalstu izmaksa Andrejam un viņa trenerim par treniņiem. Ņemot vērā esošo kārtību, līdzīgu lēmumu ir pieņēmusi arī Latvijas Biatlona federācija. Tas nozīmē, ka Andrejs pašlaik trenējas par privātiem līdzekļiem, un mēs gaidām starptautiskās šķīrējtiesas lēmumu. Ja lēmums Andreju reabilitēs, tad mēs skatīsimies, kādas iespējas dos mūsu rīcībā esošais finansējums un līgumi. Labvēlīga lēmuma gadījumā, ko es arī sagaidu, mēs dosim iespēju Andrejam turpināt gatavoties.

Ja nerunājam par hokeju, tad cik daudz sporta veidos un ar cik sportistiem mēs Pekinā varētu būt pārstāvēti?

Ž.Tikmers: Sāksim ar to, ka mēs atgriezīsimies tajā apjomā, kāda mums ziemas olimpiskajās spēlēs delegācija ir bijusi. Es ļoti ceru, ka pēc kvalifikācijas turnīra aptuveni pusi no sportistiem veidos hokeja komanda. Mēs no savas puses jau veicam visus priekšdarbus, gatavojoties tam, ka Latvijas hokeja izlase atgriežas olimpiskajā apritē.

Kas attiecas uz pārējiem sporta veidiem, lielu novitāšu nav. Tomēr ir daži faktori, kuri mūs uztrauc.

Vienu jau mēs izrunājām, un tas ir Andreja Rastorgujeva starts olimpiādē. Ja tas nenotiks, tad uzreiz ir jautājums, cik daudz sportistu būs biatlonā. Ja pašlaik ir četri sportisti un divas sportistes, tad negatīvākā scenārija gadījumā mēs varam nonākt pie viens pluss viens vai divi plus divi. Jautājums par biatlonu ir aktuāls, jo Andreja piedalīšanās vai nepiedalīšanās uzreiz var mainīt Latvijas vietu valstu ieskaitē biatlonā un attiecīgi pieejamās sportistu vietas.

Kamaniņu sportā es esmu priecīgs par paaudžu maiņu un sasniegtajiem rezultātiem, bet Kristera Aparjoda trauma un asā konkurence kamaniņu divniekos... Ļoti gribētos, lai netiek pazaudēta tendence labi sagatavoties četrgades svarīgākajam startam. Mums ir gan jauni, gan pieredzējuši sportisti, un rezultāti mūs atkal varētu iepriecināt.

Tāpat sarežģīta situācija ir ar ātrslidotāju Haraldu Silovu, jo arī te bija trauma, pēctrauma, un es ceru, ka sportists varēs sagatavoties.

Ja pievēršamies novitātēm, tad ļoti iepriecina Latvijas slēpošanas federācija. Ar ļoti lielu interesi gaidu programmas "Olimpiskais drafts" iznākumu. Atgādināšu, ka no privātiem avotiem jauno sportistu atbalstam tika piesaistīti 100000 eiro. Programmā Pekinai jau gatavojas slēpotāja Patrīcija Eiduka un mūsu jaunais ziemeļu divcīņnieks. Šī nauda ļauj sacensībām sagatavoties daudz labāk.

Kalnu slēpošanā mums ir izveidojusies pat laba konkurence. Arī distanču slēpotāji ir iegājuši stabilā starptautiskā apritē.

Tas viss veidos labu komandas kodolu ar jauniem akcentiem. Kādi būs rezultāti? Es ceru, ka būs cīņa par olimpisko pjedestālu. Tomēr kaut ko vairāk es atteikšos prognozēt, jo ziemas sporta veidu sezona nav pat sākusies.

K.Lejnieks: Komanda būs konkurētspējīga. Visi sportisti būs labā formā un cīnīsies par augstām vietām. Pirmie, kuriem spēlēm ir jākvalificējas, ir hokejisti, kas noteikti dos ceļa maizi pārējiem.

Ž.Tikmers: Vienlaikus ir jāsaprot, ka olimpiskajās spēlēs brīnumi nenotiek, jo tur piedalās elites atlēti un neviena "tūrista" nav. Ja mēs atgriežamies pie vasaras spēlēm, tad labs piemērs ir daudzu apspriestā vieglatlētika. Madara Palameika pirms olimpiādes starptautiskajā rangā ieņēma 21.vietu, olimpiādē ieguva 11.vietu. Gatim Čakšam rangā bija 16.vieta, olimpiādē izcīnīja 18.vietu utt. Mēs šeit redzam ļoti skaidru korelāciju. Arī pārsteigumus izslēgt nevar, bet olimpiādē katram sportistam norit cīņa arī ar sevi. Mēs gribam redzēt to, ka sportists olimpiskajās spēlēs pārspēj pats sevi, parāda savu labāko rezultātu. Vienam šis rezultāts var būt zelta medaļa, vienam - bronzas medaļa, vienam - personiskais rekords. Mēs priecājamies par visiem medaļniekiem, par visiem, kas iekļūst finālā, bet galvenais ir sevis pārspēšana. Tādai ir jābūt olimpiešu apziņai. Tā veidojas komandas gars, citu atbalstīšana un līdzi pārdzīvošana. No savas pieredzes varu teikt, ka ļoti daudz ko nosaka jau tas vien, ja piedalīsies hokeja komanda. Tas pats attiecas arī uz sporta spēļu komandu dalību vasaras spēlēs. Tas uzreiz veido citādāku sportistu attieksmi un apziņu. Tas iedod pārliecību, ka mēs varam, mēs esam kopā un arī es varu.