Gada nogale ir pārdomu un secinājumu laiks, tādēļ arī Latvijas Olimpiskā komiteja (LOK), pirms visiem vēl mierpilnus un saticīgus Ziemassvētkus un sportiskiem panākumiem bagātu Jauno gadu, atskatās uz pēdējos mēnešos paveikto!

Risinām nozīmīgus sporta nozares jautājumus:

  • Uzsākts darbs pie Latvijas Jaunatnes Olimpiādes atjaunošanas. IX Latvijas Jaunatnes Olimpiāde notiks 2024. gadā no 27.-29. jūnijam Valmierā, sacensībās piedaloties 15-17 gadus veciem jauniešiem. 2024. gada Jaunatnes Olimpiādē tiks pārstāvēti sekojoši individuālie sporta veidi – vieglatlētika, džudo, peldēšana, BMX riteņbraukšana, mākslas vingrošana, brīvā cīņa, orientēšanās, smaiļošana un kanoe, bokss un šosejas riteņbraukšana. Komandu sporta veidos sacensības notiks futbolā, 3x3 basketbolā, pludmales volejbolā, florbolā un handbolā. Sporta veidi ir izvēlēti saskaņā ar rīkotājpašvaldības sagatavoto piedāvājumu un atbilstoši pašvaldību viedoklim, ko apkopoja Latvijas Pašvaldību savienība. 
  • Noslēgušās sarunas par iespējamo 2030.gada Olimpisko spēļu organizēšanu Latvijā. Starptautiskā Olimpiskā komiteja (SOK) nāca klajā ar paziņojumu, ka aicina Francijas Nacionālo Olimpisko komiteju un ASV Olimpisko un Paralimpisko komiteju uz padziļinātu dialogu par 2030. un 2034. gada Ziemas Olimpisko spēļu organizēšanu. Līdz ar to no tālākām sarunām un diskusijām izslēdzot Zviedrijas un Latvijas Olimpiskās komitejas.
  • Jautājumā par Parīzes Olimpiskajām spēlēm 2024. gadā pēc LOK iniciatīvas Baltijas valstu Olimpiskās komitejas nosūtījušas kopēju vēstuli Starptautiskajai Olimpiskajai komitejai, norādot, ka ļaut Krievijas un Baltkrievijas sportistiem piedalīties Parīzes Olimpiskajās spēlēs ir nepieņemams solis un pieprasot sniegt skaidrojumu, kā ir plānots monitorēt un noteikt, kuri no agresorvalstu sportistiem ir pret karu, bet kuri - saistīti ar militārajām struktūrām, lai izslēgtu jebkādas neatbilstības vai neatbilstošu uzvedību no sportistiem.
  • Izpētīta Olimpiskā harta un citi saistoši dokumenti, citu valstu pieredze saistībā ar Olimpiskās hartas pārkāpumiem. Olimpiskā harta paredz, ka Nacionālajām Olimpiskajām komitejām (NOK) ir pienākums piedalīties Olimpiskajās spēlēs, sūtot uz tām atlētus, un NOK sadarbību ar valsts institūcijām, tomēr nedrīkst saistīt sevi ne ar kādu darbību, kas būtu pretrunā ar Olimpisko hartu.  Jebkāda veida normatīvais akts vai valsts iestāžu rīcība, kas ierobežo NOK spēju rīkoties saskaņā ar Olimpisko hartu (piemēram, liedz sūtīt atlētus uz Olimpiādes spēlēm), var kalpot par pamatu SOK IK lēmumam par NOK atzīšanas apturēšanu vai atsaukšanu. NOK atstādināšana nozīmē uz atstādināšanas laiku nepiedalīties Olimpiskajās spēlēs,  Pasaules Jauniešu Olimpiskajās spēlēs, Eiropas spēlēs, Eiropas Jaunatnes Olimpiādē. SOK lēmumam var sekot starptautiskās sporta veidu federācijas, liedzot konkrētās valsts pārstāvjiem piedalīties Eiropas un Pasaules čempionātos. Līdzīga pieredze ir bijusi Indijas Olimpiskajai komitejai ( 2012-2014) un Gvatemalas Olimpiskajai komitejai (2022-šobrīd).

LOK un tās saistīto organizāciju darbība:

  • Tiek strādāts pie LOK biroja izvietojuma pārveides ar mērķi izmantot darba vietas LOK saistītajām organizācijām pēc to apvienošanas, tādējādi efektīvāk un lietderīgāk izmantojot telpas. 
  • Bez rezultāta noslēdzies LOV Valdes locekļa atlases konkurss. Tiek turpināta sadarbība ar Izglītības un zinātnes ministriju par tālākajiem darbiem šajā jautājumā. 
  • Notiek LOK, LOV, LOSF un Rimi OC grāmatvedības funkciju izvērtēšanas process un mājas lapu uzturētāju pienākumu un funkciju pārskatīšana, centralizēšanas izskatīšana (termiņš - janvāris). Rimi OC notiek darījumu finanšu analīze, kas seko jau noslēgtajam vēsturisko darījumu izvērtēšanas pasākumam.
  • Šobrīd notiek sarunas ar vasaras olimpisko sporta veidu federācijām par Latvijas Olimpiskās vienības sastāvu nākošā gada sezonai, izvērtējot aizvadītās sezonas sasniegumus un rezultātus.

Strādājam pie atbalsta programmām:

  • Izstrādāta programma un izsludināti kursi – «Efektīva projekta vadība - No teorijas līdz praksei». Kursos pieteikušies 16 kandidāti, kuri  no 2024. gada 10. janvāra līdz 7. februārim padziļināti apgūs sekojošas tēmas - Vadības stratēģijas paradigmas maiņa; Projektu vadības pamati; Resursu pārvaldība - Budžeta izstrāde, laika plānošana un resursu optimizācija; Risku vadība - Risku identificēšana, novērtēšana un mazināšana; Komandas vadība - Efektīva komandas darba vadīšana, komunikācijas prasmes un konfliktu risināšana; Projekta izpildes kontrole - Progresu uzraudzība, kvalitātes vadība un pielāgošanās mainīgajām prasībām.
  • Notikusi tikšanās ar RTU rektoru Tāli Juhnu, prorektori Lieni Briedi un Olimpisko medaļnieku kamaniņu sportā Mārtiņu Rubeni par Valsts pētījumu programmas ietvaros veicamajiem pētījumiem sportā.
  • Noslēdzies papildus finansējuma projekts, kura ietvaros ar LR Izglītības un zinātnes ministrijas atbalstu, izmantojot LOK Olimpisko centru tīklu, tika finansētas peldētapmācības nodarībības reģionos. Projekta mērķis bija veicināt bērnu un jauniešu peldētapmācības iespējas reģionos, jo statistika liecina, ka iedzīvotāju peldētprasme Latvijā ir ļoti zemā līmenī un ar vecāku iemācītām prasmēm nepietiek, lai ūdenī justos droši un pasargāti.

Īstenotie pasākumi:

  • 31.oktobrī īstenots pēdējais nacionālais ERASMUS+ projekta “New Miracle” seminārs “Interaktīva darbnīca - Personības izaugsme, ļauj un palīdz ikvienam pilnveidot, attīstīt un apzināt savas spējas un iespējas,” ko vadīja Anna Šteina. 
  • Otro gadu Latvijā tika organizēts Atlētu forums, kas ir lieliska platforma sporta profesionāļiem un ar viņiem saistītajiem jomas speciālistiem svarīgu tēmu aktualizēšanai, šī brīža tendenču aplūkošanai un profesionālās sportistu kopienas stiprinašanai. Šogad tas notika 2. novembrī restorānā Whitehouse.
  • Vislatvijas projekta ''Sporto visa klase'' desmitās sezonas atklāšanas pasākumā, kas notika 9.novembrī Arēnā Rīga, piedalījās vairāk kā 5000 šī projekta dalībnieki. Projekts tiek īstenots 95 skolās, kur iesaistās 317 otro līdz sesto klašu 6400 skolēni.  
  • Pēc ilgāka pārtraukuma noorganizēti divi Latvijas Olimpiešu Sociālā fonda (LOSF) pasākumi, iekļaujot tajos ne tikai sporta seniorus, bet arī citas sociālās grupas (piemēram, bērnus ar invaliditāti, bēgļus no Ukrainas, u.c.), kurām nepieciešams atbalsts. Neskatoties uz to, ka pasākumos ir aspekti, kas jāuzlabo, pozitīvi vērtējams tas, ka tie ir iekļauti notikumu kalendāros.

Tuvākie notikumi:

  • Katru nedēļu norisinās Latvijas Loto ''Sporta loterija'' un ''Sporto visi!'', no kurām iegūtie finanšu līdzekļi daļēji tiek izmantoti sporta vides uzlabošanai Latvijas izglītības iestādēs, projekta Sporto visa klase ietvaros - reizi nedēļā.
  • Notiek gatavošanās Pasaules Jaunatnes Ziemas Olimpiskajām spēlēm, kas no 2024.gada 19. janvāra līdz 1. februārim notiks Dienvidkorejā (Gangvonā). Viena no šo spēļu vēstnesēm būs mūsu Olimpiskā medaļniece kamaniņu sportā Elīza Tīruma un Olimpietis, ātrslidotājs Haralds Silovs.
  • 2024. gada 17. janvārī norisināsies "Trīs Zvaigžņu balvas 2023" pasniegšanas ceremonija (ar tiešraidi kanālā TV3 plkst.21:15), kurā 15 nominācijās tiks apbalvoti labākie sportisti un sporta jomas profesionāļi.Novembra nogalē un decembra sākumā tika organizēts Tautas balsojums, kura ietvaros sabiedrība varēja izteikt savu viedokli par 10 nominācijām. Decembra vidū pasākuma žūrija nolēma par Mūža ieguldījumu sportā balvu pasniegt riteņbraucējam, trenerim, sporta menedzērim, pasākumu organizatoram un uzņēmējam Igo Japiņam.